Klases telpa kā darbnīca
Skolās dizains nav luksusa prece, bet nepieciešamība, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un atbilstu mūsdienīgas izglītības prasībām, uzskata vides dizainere Ligita Breģe un interjera arhitekte Baiba Rūķe.
Sarunā ar skolai.lv viņas stāsta par dizaina projektiem mācību iestādēs.
Vai renovējot vai iekārtojot jaunas mācību telpas Latvijas bērnudārzos, skolās, augstskolās bieži tiek piesaistīti dizaineri?
Lielākos, nopietnākos pārbūves projektos tiek piesaistīti arhitekti, kas tad arī piedāvā telpu risinājumu, bet dažādi arhitekti piedāvā dažādu detalizācijas pakāpi interjeram. Tomēr uz vienkāršākiem renovāciju projektiem, cik esam novērojuši, netiek pieaicināts neviens speciālists un var gadīties, ka skolas darbinieki vai remontdarbu veicēji paši uzņemas mēbeļu un apdares risinājumu specifikāciju pēc savas izpratnes. Mūsuprāt, tā nav laba prakse, jo nozares speciālisti ir tie, kas nepārtraukti seko līdzi aktualitātēm un sabiedrības paradumu izmaiņām telpas organizēšanā, jaunākajām materiālu un būvniecības sistēmām u.c. specifiskām niansēm. Mūsdienās ir jādomā par ilgtspējīga dizaina pieeju, kur tiek izmantoti kvalitatīvi, sertificēti materiāli, kas neizdala kaitīgas vielas, ir vieglāk pārstrādājami. Līdz ar to arī līdzekļu izlietojums būs jēgpilnāks.
Kādi būtu ieguvumi mācību iestādēm, ja tās telpu renovācijas vai aprīkošanas projektiem piesaistītu arī dizaineri?
Telpu dizains kļūtu funkcionālāks un atbalstītu radošās mācīšanās praksi. Tiktu izmantoti augstvērtīgi apdares materiāli, mēbeles, apgaismojuma risinājumi. Izstrādājot dizaina projektu vai pat tikai vienkāršotu apdares projektu, tiktu sasniegts pārdomātāks rezultāts, kas kalpotu ilgāk. Piemēram, ģipškartona vietā var izmantot ģipša šķiedru plāksnes, kam ir lielāka triecienizturība, skaņas izolācija, uguns un mitruma noturība – šādas materiāla īpašības izglītības iestādēs ir īpaši svarīgas. Tas pats attiecas arī uz mēbeļu izvēli un to dizainu. Dizainers var izstrādāt detalizētu projektu, un uz šī pamata var tikt veikti precīzi renovācijas un aprīkošanas izmaksu aprēķini. Šobrīd nereti process notiek otrādi – no sākuma tiek piešķirts finansējums, kas balstīts novecojošas pieejas aprēķinos, un pēc tam tiek domāts, ko par šādiem līdzekļiem var realizēt. Ir grūti mainīt cilvēku paradumus, bet kaut kādai attīstībai ir jānotiek, tāpēc arī ir jāpieaicina profesionāļi.
Ventspils Augstskola, studentu atpūtas telpa. Foto: Ligita Breģe
Kādos mācību telpu izveidošanas projektos esat piedalījušies? Pastāstiet, lūdzu, īsumā par pieredzi, ko guvāt!
Esam veidojuši dizaina projektus Ventspils Augstskolai un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai. Ventspils Augstskolā veidojām studentu atpūtas telpu. Augstskolas pagrabstāvā esošo neefektīvi izmantoto garderobes telpu 200 m2 platībā pēc studentu iniciatīvas pārveidojām par daudzfunkcionālu aktivitāšu platformu, kuru var izmantot studentu sapulcēm, spēļu un kino vakariem, grāmatu apmaiņai, mācībām, koncertiem, lekcijām, prezentācijām vai vienkārši savstarpējai komunicēšanai un atpūtai. Telpā bija jāsaglabā garderobe un arī tranzīta zonas funkcija, jo cauri tai studenti dodas uz auditorijām. Zonējums dod iespēju telpā atrasties gan individuāli, gan grupā, jo katrs var atrast sev piemērotu stūrīti. Būtiska nozīme šajā projektā ir telpas dalītājiem – aizkariem –, kas ļauj zonas kombinēt, tās savstarpēji savienojot vai nošķirot un pielāgojoties dažādiem pasākumiem.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, bibliotēkas telpas renovācija. Foto: Kaspars Filips Dobrovolskis
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, pēc direktora uzaicinājuma sniegt konsultāciju bibliotēkas telpas renovācijai, uzņēmāmies izstrādāt detalizētu projektu, lai rezultāts būtu efektīvs un atbilstu mūsdienīgas izglītības prasībām.
Dizaina iecere paredzēja bibliotēkas telpu transformēt par satikšanās vietu, kur iespējams uzzināt par jaunākajām grāmatām, pildīt uzdoto, kā arī organizēt nodarbības, pulciņus un radošās darbnīcas.
Tika izmantoti augstas kvalitātes materiāli un apgaismojums, ergonomiskas mēbeles, kā arī profesionāla video un audio tehnika, kas ļauj paplašināt telpas pielietojuma iespējas. Skolai finansējums jau bija piešķirts, bet ar to pietika tikai remonta pamatdarbu veikšanai. Trūkstošā finansējuma daļa tika savākta ziedojumu veidā ar skolas absolventu un vietējo uzņēmēju atbalstu.
Abos projektos dizainera piesaiste bija ieguvums izglītības iestādēm, jo ir iegūtas mūsdienīgas telpas ar daudzveidīga pielietojuma iespējām, kas labvēlīgi iedarbojas uz skolēnu un studentu labbūtību. Mūsuprāt, vide, kas atbalsta gan mācību procesa, gan ārpusnodarbību aktivitāšu dažādību, ir jauno cilvēku izglītošanās stratēģijas pamats.
Vai savos projektos dodat priekšroku arī Latvijā ražotiem produktiem?
Jā, noteikti! Latvijā ir daudzi uzņēmumi, kas ražo kvalitatīvus produktus un ir guvuši atzinību arī pasaulē.
Ir tikai pašsaprotami, ja izmantojam vietēji ražotos produktus, jo tie piederas pie mūsu identitātes. Tie ir arī uzskatāms piemērs bērniem, kas stāsta par uzņēmēju panākumiem un iespējām Latvijā.
Vai dizainera pakalpojumi mācību iestādēm neizmaksā dārgi? Vai skolas var to atļauties?
Šādos projektos dizains nav luksusa prece, bet nepieciešamība, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un atbilstu mūsdienīgas izglītības prasībām. Dizainers ir tas, kurš redz kopējo ainu un koordinē realizācijas procesu. Pilnvērtīgi izstrādāts projekts dod skaidru darba uzdevumu būvniekam, līdz ar to ir iespējams diezgan precīzi plānot laiku, budžetu un resursus. Tāpat pēc projekta izstrādes ir iespējams sastādīt precīzu veicamo darbu, materiālu un aprīkojuma tāmi. Protams, celtniecībā var gadīties sarežģījumi realizācijas laikā, bet dizainers būs tas, kurš šīm problēmsituācijām radīs risinājumu.
Mūsuprāt, dārgāk ir nemodernizēt telpas un mācību vidi un tērēt līdzekļus kosmētiskiem remontiem, jo tas agrāk vai vēlāk atstās iespaidu uz skolas konkurētspēju.
Pastāstiet, lūdzu, vairāk par to, kāda tieši ir dizainera loma mācību telpu izveides un aprīkošanas projektos?
Dizainers ir profesionālis, kas sadarbībā ar izglītības iestādes pārstāvjiem veido stratēģiju procesiem, kuri norisināsies telpā, un kā šādu mērķi sasniegt efektīvā veidā. Dizaina projekts sākas ar telpas funkciju, lai tā būtu ērta lietošanai un atbilstu cilvēka ergonomiskajiem parametriem un paradumiem. Laba zonējuma izstrāde ļauj pilnvērtīgi izmantot telpu, radot cilvēka mērogam patīkamu vidi. Pēc tam seko apgaismojuma projektēšana, apdares materiālu specifikācija, mēbeļu dizains, tehnoloģijas un citi tehniski aspekti. Tas viss kopā ir vienots veselums – telpa, kura iedarbojas uz cilvēka maņām caur dažādas intensitātes kairinātājiem. Izglītības iestādēs, kur uzturas bērni, jābūt vizuālai un taktīlai dažādībai. Bērns ir vērsts uz izzināšanu, un dažādu maņu stimulācija veicina radošo domāšanu. Ieteicams ievērot biofilā dizaina principus, kas iedarbojas uz cilvēka dabisko tieksmi pēc dabas klātbūtnes, piemēram, dienasgaisma, vizuālais kontakts ar ārtelpu, augi, materiālu un virsmu dažādība, plašas telpas mijas ar pieklusinātām, nošķirtām zonām u.c.
Vides dizainere Ligita Breģe un Interjera arhitekte Baiba Rūķe. Foto: Kaspars Filips Dobrovolskis
Kādām būtu jābūt mācību telpām un videi? Cik liela nozīme tam ir mācību procesā?
Mācību process ir mainījies – tas vairs nav statisks. Jaunākās paaudzes uzņem informāciju daudz straujāk un aktīvāk. Viņi nevar nosēdēt 6 stundas vienā klasē katru nedēļas dienu. Tāpēc jādod iespēju telpu viegli transformēt vai izmantot to daudzveidīgi, lai būtu iespēja strādāt ar dažādām metodēm. Klases telpas arvien mazāk izskatās pēc tradicionālām klasēm, bet vairāk atgādina kopstrādes telpas vai darbnīcas, kas veicina mijiedarboties un sadarboties. Parādās arī starpdisciplināras zonas, satikšanās un rekreācijas telpas. Katrs bērns attīstās un mācas atšķirīgi, un šādas izglītības vide atbalsta šo dažādo mācīšanās pieeju.
Arhitektūra, interjers un eksterjers patiesībā var kļūt par daļu no mācību procesa, veicinot vēlmi izzināt vielu caur radošiem risinājumiem.
Pasaulē šāda pieeja mācību vides dizainā tiek pielietota arvien plašāk, tāpēc ir likumsakarīgi, ka dizaineri, arhitekti un izglītības jomas profesionāļi sadarbosies vēl ciešāk.
Vides dizainere Ligita Breģe (Mg. Art)
Interjera arhitekte Baiba Rūķe (Mg. Art)
br.ook interior architecture
Seko līdzi brook.lv jaunumiem arī FACEBOOK un INSTAGRAM
baiba@brook.lv
00 371 28367670
ligita@brook.lv
00 371 26439786
Jaunākie
brook.lv
projekti
mājaslapā
