Apgūt profesiju – atkal modē

Ventspils Tehnikums ir viens no modernākajiem valstī, kurā audzēkņi jūtas kā studentu pilsētiņā.

Šobrīd Ventspils Tehnikumā notiek audzēkņu uzņemšana, tāpēc uz sarunu par to, kādas iespējas jauniešiem tiek piedāvātas, aicinājām Ventspils Tehnikuma direktori Kristīni Vāgneri - Davidovu un viņas vietnieci Inetu Burcevu.

Cik ilgi notiks audzēkņu uzņemšana un cik profesijas Ventspils Tehnikumā var apgūt?

Kristīne Vāgnere - Davidova: Audzēkņu uzņemšana turpināsies līdz 31. jūlijam. Ja runājam par vidējās profesionālās izglītības programmām – tad šogad uzņemam 10 programmās. Tās var iedalīt trīs grupās – viesmīlības (ēdināšanas, viesnīcu un tūrisma pakalpojumi); mašīnbūve un metālapstrāde; datorika un informācijas tehnoloģijas.

Ineta Burceva: Runājot par viesmīlības virzienu, jāsaka, ka tās ir profesijas, kas vīrusa laikā, visticamāk, mainīsies ļoti spēcīgi. Taču, tas nav slikti, jo šajās profesijās ievieš daudz ko jaunu, kas saistīts gan ar informācijas tehnoloģijām - virtuālo realitāti, virtuālām tūrēm, gan dažādu kompetenču apguvi. Šīs profesijas paliek arvien interesantākas. Jaunieši tiek mācīti ne tikai strādāt fiziskā kontaktā ar klientiem, bet arī kā attālināti, iekļaujoties šajā pasaules notikumu ritumā. Mums ir jārēķinās ar to, ka pandēmijas ieviestās izmaiņas var nebūt aktuālas tikai šogad, bet arī turpmāk.

Vai daudzi Ventspils Tehnikuma beidzēji, kuri apgūst viesmīlības virzienu, pēc mācībām dodas strādāt uz ārzemēm?

K.V.: Protams, ka ES valstīm ir interesanti mūsu sagatavotie speciālisti. Viņi ir augstu novērtēti Eiropā kā darbinieki ar labu kvalifikāciju. Mācību laikā tehnikuma audzēkņi iegūst praksi arī ārzemēs un piedalās Erasmus+ programmās. Populārākās valstis ir Vācija, Spānija, Portugāle. Ir divi varianti. Viens – praksē ārzemēs jaunieši gūst pieredzi, šo pievienoto vērtību sev, un atbraucot atpakaļ saka: jā, bija labi, bija interesanti, bet es negribu dzīvot un strādāt ārzemēs. Un otrs – jaunieši aizbrauc, strādā un paliek tur. Piemēram, Vācijā un Austrijā dzīvo diezgan daudz mūsu skolas beidzēju, bet es neteiktu, ka tā ir masveida kustība. Varētu teikt, ka apmēram 5% no absolventiem aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Pārsvarā jaunieši tomēr atrod darbu tepat Ventspilī un reģionā.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par kuģu pavāra specialitāti!

I.B.: Ļoti daudz puišu izvēlas šo profesiju. Būt par pavāru uz kuģa, tas nav viegli. Taču tā, visticamāk, ir profesija, kura ļauj labi nodrošināt savu ģimeni un turpmāko dzīvi. Mums ir cieša sadarbība ar Stenaline, jaunieši strādā praksē uz šiem prāmjiem un arī pēc skolas beigšanas kļūst par darbiniekiem. Un ir audzēkņi, kuri brauc uz tankkuģiem plašās jūrās. Mācību programmā tiek apgūta arī kuģu uzbūve, drošība uz kuģa. Beidzot skolu, jaunieši var kārtot jūrnieka dokumentus un savu karjeru turpināt uz jūras.

Vai arī citām profesijām ir prakses iespējas ārzemēs?

I.B.: Jā, arī mašīnbūves un metālapstrādes virzienam ir šādas iespējas. Mums ir ļoti labi sadarbības partneri Vācijā. Ir atbalsta programmas Erasmus+ un Junior Talent. No Vācijas uzņēmumiem esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes. Audzēkņi saņem arī piedāvājumus strādāt tur pastāvīgā darbā. Saprotu, ka jaunu cilvēku aizplūšana no valsts, Latvijā ir sāpīga tēma. Taču mēs redzam, ka pēc ārzemēs gūtās pieredzes viņi atbrauc savādāk domājoši. Ja ir gadiem bijusi cīņa par laicīgu piecelšanos no rīta, tad atbraucot viņi zina, ka kavēt 5 minūtes, tā ir zaudēta nauda. Tur diezgan ātri ieliek rāmī. Tiek iegūta arī lielāka pašapziņa – mugurkauls iztaisnojas. Un jebkuram cilvēkam būtisks ir arī finansiālais nodrošinājums. Daudz audzēkņu, kuri pie mums mācās, ir no lauku teritorijām, kam šis finansiālais atbalsts ir ļoti būtisks pienesums ģimenes budžetam. Un tas ir ne tikai darbs, tā ir iespēja arī ceļot un redzēt pasauli.

Vēl viens no pieminētajiem virzieniem ir datorika un informācijas tehnoloģijas...

K.V.: Šis virziens Ventspils Tehnikumā radās sasaistē ar Ventspils domes stratēģisko attīstības vīziju par informācijas tehnoloģijām. Mēs piedāvājam apgūt datorsistēmu tehniķa profesiju un programmēšanas tehniķa profesiju.

Vai pēc tehnikuma beigšanas audzēkņi jau uzsāk strādāt IT nozarē?

K.V.: Jā, mums ir sadarbība ar Accenture, Ventspils Digitālo centru. Principā audzēkņi jau mācību laikā mēdz uzsākt darbu, aizejot un pierādot sevi.

I.B.: Runājot par tehniskajām profesijām, gribēju pieminēt vēl vienu ļoti vērtīgu un dažādās dzīves jomās ļoti noderīgu profesiju – inženierkomunikāciju tehniķis. Programmā jaunieši apgūst ūdensapgādi, siltumapgādi un gāzes tehnoloģijas, kas ir svarīgas būvniecībā, jebkurā pašvaldībā un pilsētā.

Vai Tehnikumā var iestāties arī pēc vidusskolas beigšanas?

K.V.: Jā, piedāvājam arī pusotrgadīgās programmas jauniešiem, kuri ir pabeiguši vidusskolu. Arī šīs mācību programmas ir jau minētajos trīs virzienos – viesmīlība, mašīnbūve un datorika.

I.B.: Jāpiemin arī tas, ka pie mums var mācīties arī arodizglītības programmās, kurās uzņem jauniešus, kuri ir ieguvuši pamatizglītību un sasnieguši 17 gadu vecumu. Šajās programmās tiek apgūta tikai profesija, bet netiek iegūta vidējā izglītība. Mēs piedāvājam divas arodizglītības programmas metinātājiem – TIG un MMA. Pēc viena gada jaunieši var sevi jau piedāvāt darba tirgū. Šāda izvēle ir pamatota ar to, ka Ventspilī ir daudz mašīnbūves uzņēmumu un pieprasījums pēc metinātājiem ir liels. Viena no mūsu prioritātēm šajā plānošanas periodā bija modernizēt tehnikuma metinātavu, nodrošinot TIG, MMA un MAG kompetences. Lai varētu apgūt tieši tādas tehnoloģijas, kādas nepieciešamas uzņēmumos.

Vai pie jums mācās arī pieaugušie, kuri skolu jau sen beiguši?

K.V.: Jā, tas ir viens liels bloks mūsu tehnikumā – pieaugušo izglītība. Tā notiek programmā, ko atbalsta Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Tās ir gan tālākizglītības programmas, gan profesionālās pilnveides programmas. Tagad tiek gatavots piektais uzsaukums, kurā varēs pieteikties gados cienījami cilvēki, kuri savā dzīvē grib kaut ko mainīt vai arī pilnveidot savas prasmes. 90% no šīm apmācībām sedz VIAA.

I.B.: Vēl ir tāda ļoti laba lieta, ko varbūt ne visi zina, proti, ir iespējams iegūt profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, ja cilvēkam jau ir prasmes. Piemēram, kāds ir ļoti labs pavārs, taču viņam nav atbilstoša diploma, kas apliecina kvalifikāciju. Tad var nākt uz tehnikumu un atzīt šīs savas prasmes, kas iegūtas ārpus formālās izglītības. Ir jānokārto eksāmens, un tad tiek izsniegta kvalifikācijas apliecība. Arī šo programmu atbalsta VIAA, un ir ir iespējams atgūt 90% no tā finansējuma, ko esi samaksājis par šo eksāmenu un kvalifikācijas iegūšanu.

Vai šis dokuments tiek atzīts arī citās ES valstīs?

I.B.: Jā. Piemēram, bija puiši, kas aizbraukuši strādāt uz Norvēģiju par pavāriem, bet bez atbilstošiem izglītības dokumentiem. Pēc tam, kad viņi ieguva pie mums kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, Norvēģijā par to pašu darbu saņēma jau lielākas algas.

Ventspils Tehnikums apdzīvo ļoti interesantu ēku kompleksu, kurā vēsturiskais savijas ar mūsdienīgo. Kā jūs sadzīvojat ar šīs vietas vēsturi un kā jaunieši jūtas šajā vidē?

I.B.: Skolas vēsturiskajai ēkai ir jau vairāk nekā 110 gadu. Šo skolu cēla tā laika Ventspils domes deputāts Jānis Turausks, un izveidoja to kā komercskolu. Ēka tika celta par saviem līdzekļiem, piesaistot arī finansējumu no valdības. Arī padomju gadi atstājuši savu nospiedumu. Te bijusi puiku skola, gan pēckara gados mācījušies bērni no bērnu namiem.

K.V.: Tāds lielais elpas vilciens skolai bija 2013. gadā, kad uzsākām skolas renovāciju. Tā notika gan iekštelpās, gan pagalmā, tika uzceltas arī mūsdienīgas piebūves un dienesta viesnīca. Arhitekta Ulda Pīlēna ideja bija parādīt - ja skolas ēka ir bijusi moderna tajā laikā, kad to cēla Turausks, tad arī tagad tai jābūt tehniski modernai, savienojot vēsturisko ar mūsdienīgo. Projekta izmaksas bija apmēram 15 miljoni eiro, tai skaitā, arī jauna aprīkojuma iegādei. Telpu aprīkojumā daudz lietu mums ir no Latvijas ražotājiem. Piemēram, mēbeles visas ir Latvijā ražotas. Tai skaitā klašu telpas ir aprīkotas ar Rīgas krēslu fabrikas ergonomiskajiem skolēnu krēsliem.

Kā jaunieši jūtas šajā sakārtotajā, modernajā vidē? Viņi šeit gan mācās, gan dzīvo jaunajā dienesta viesnīcā.

I.B.: Varam teikt, ka te ir kā studentu pilsētiņa sešpadsmitgadīgiem jauniešiem. Sakārtotā vide disciplinē. Mums nav apzīmētu galdu. Jaunieši ciena to, ka te ir sakārtota vide un lepojas ar to. Tiem, kuri brauc no citiem novadiem, Ventspils kā tāda ir ļoti ērta. Te viss ir uz vietas, visur var kājām izstaigāt. Rīgā ir jābrauc ar sabiedrisko transportu un ir daudz izdevumu. Tehnikuma dienesta viesnīca ir ļoti moderna, bet arī kārtība mums ir stingra. Mēs vienmēr esam teikuši: ja vecāki uztic mums savu bērnu, kas ir nepilngadīgs, tad mēs esam atbildīgi par viņu, kamēr viņš šeit atrodas. Mums jaunieši ir jāpieskata.

Ventspils Tehnikuma audzēkņus var sastapt strādājam arī skolas kafejnīcā un viesnīcā!

K.V.: Jā, viņi iepazīst šo darbu tepat uz vietas, kā arī strādā OC Ventspils viesnīcā. No paša pirmā kursa mēs jauniešiem mācām cieņu pret ēdienu. Ja tu mācies vārīt zupu, tā ir domāta klientam un cilvēki par to maksās naudu. Ar skolotāju palīdzību ēdiens tiek gatavots un tiek pārdots tehnikuma kafejnīcā. Esot darba vidē, audzēkņi labāk izprot to, ko viņi mācās un kāpēc viņi mācās. Tam ir cita vērtība.

Kādas iespējas jauniešiem ir brīvajā laikā?

I.B.: Mūsu skola ir puišu skola, proti, zēnu ir vairāk nekā meiteņu. Tāpēc arī mēs liekam akcentu uz sportu, piedāvājot volejbolu, basketbolu, futbolu, frīsbiju. Jaunieši labprāt iet un pēc stundām piedalās šajās aktivitātēs. Mēs izmantojam Olimpiskā centra Ventspils telpas gan sporta stundām, gan šīm ārpusstundu aktivitātēm. Varam lepoties ar mūsu basketbola komandu, kas divus gadus izcīnīja zeltu pilsētas basketbola čempionātā.