Intervija ar Torņkalna Privātskolas direktori

Kāda ir Jūsu skolas atšķirības zīme?

Torņakalna Privātā vidusskola ir vispārizglītojošā skola, kurā tiek veikta iekļaujošā izglītība. Katram bērnam ir savas stiprās un vājās puses - mēs tās visas neignorējam, bet izmantojam, lai bērns sasniegtu tieši savus augstākos panākumus. Gan metodes, gan programmas apguves veids ir izstrādāts tā, lai katrs mācīties spējīgs bērns sevi motivētu izglītoties.

Cik nozīmīgi, jūsuprāt, ir skolas direktoram iesaistīties mācību vides veidošanā?

Domāju, ka arī skolas direktors savas produktīvās ikdienas rezultātu nesasniegs uz ķeblīša sēžot visas dienas garumā :) Domāju, ka runa ir par cieņu. Ja mēs vēlamies, lai ir rezultatīvi bērni, mums jāparāda, ka mēs viņus cienam jau pirms rezultātiem. Mūsu skolā katra bērna pašsajūtai ir superliela nozīme - tas mums ir veiksmīgas dienas uzstādījums.

Vai skolas vide ietekmē mācību procesu, sekmju rezultātus?

Absolūti. Ne velti no mūsu skolas reti kāds iziet nenodomājot, ka šī būtu labāka vide bērna ikdienas pavadīšanai.

Kāds izglītības eksperts ir teicis (un mēs to katru dienu apstiprinām), ka tikai labā pašsajūtā bērns ir spējīgs veiksmīgi mācīties.

Kad jūtamies novērtēti, mēs gribam sevi pierādīt.

Vai, jūsuprāt, Latvijas skolās pietiekami tiek padomāts, lai vide būtu ergonomiski atbilstoša bērna vajadzībām?

Kā jau visur pasaulē - valda ekonomiskie pamatprincipi nevis ergonomiskie. Tiek uzstādītas nebeidzami daudz interaktīvās tāfeles, bet par bērnu ikdienas pozu tajās skatoties nepiedomā. Noteikti tā ir cīņa ekonomijai pret prioritātēm.

Mūsdienās populārs ir viedoklis, ka skolēni visu ātri lauž, demolē un sabojā. Kādi ir Jūsu novērojumi un ieteikumi?

Ar cieņu mācām cieņu, ar mieru mācām nomierināties un bērnam nav vēlmes rādīt necieņu pret skolas inventāru, ja viņš jūtas cienīts un novērtēts. Destruktīvā bērnu rīcība ir sekas nevis problēmas cēlonis.

Jau nepilnu gadu jūsu skolas audzēkņi sēž Rīgas Krēslu Fabrikas krēslos, kādas ir Jūsu atsauksmes par tiem?

Nekas nav salauzts :D . Bērniem ļoti patīk un arī nav novērots nogurums vai apātiska attieksme pret mācībām ikdienā (tomēr daudz laiku pavadot sēžot). Bērniem ļoti patīk iespēja tajos "dīdīties", netraucējot apkārtējiem. Arī vecākiem ļoti patīk mūsu izvēle. Noteikti šie ir ļoti piemēroti ikdienas sēdošajam režīmam (pat skolotāji izvēlas labāk šos krēslus).

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, lai izveidotu mūsdienīgu un skolēniem draudzīgu skolas vidi?

Attieksme pret bērna pamatvajadzībām. Salīdzinājumam: var ēst franču sīpolu zupu arī ar dakšu, bet, vai ēdājs spēs iedziļināties tās smalkajās garšas niansēs... Vienmēr viss ir attieksmes jautājums :)